Tomēr viscītīgākā, katrā ziņā daudz mērķtiecīgāka staigāšana no Pārgaujas pāri Vanšu tiltam notiek pilsētas centra virzienā. Te kā pa pilsētas galvenās ielas lielisku trotuāru, plaušas ar priežu iesvaidzināto gaisu attīrot, no rītiem uz darbu un vakaros mājās steidz vismaz pussimts Stacijas ielas apkaimē dzīvojošo. Gājēju taka gar Kazu krācēm daudziem gados ir visīsākais ceļš gan līdz tirgum, gan teātrim un pat baznīcai. Vasarā to izmanto tūkstoši, rudenī un pat ziemā simti. Var ātri un ērti tikt, tā sakot, pa taisno… līdz pat koka tiltiņa pāriešanai pie Rātsupītes ietekas Gaujā. Aiz tā katram taisnākā ceļa tīkotājam priekšā ir jautājums: vai bija prāta darbs te nākt, ja tikšanu augšā līdz Valterkalniņa kāpnītēm apgrūtina pamatīga krauja. Jaunieši pa to uzspriņģo vai nospriņģo. Ja vasara ir sausa, te augšā un pat lejā, uzmanīgi uz spieķa atbalstoties, var tikt arī gados vecāki valmierieši, kas tādai kāpšanai ir jau iepriekš sagatavojušies. Taču nu jau snieg, viss kļūst slidens. Šīs būtībā tikai vienas diezgan grūti pārvaramās nogāzes dēļ nu ilgāku laiku vai pats galvenais gājēju ceļš gar Gauju daudziem būs liegts.
PIRMS 90 GADIEM. Kāpnes un tiltiņš pie Rātsupītes. Krišjāņa Vībura foto