Viņš arī Valmieras Kurlmēmo skolas senākās ēkas arhitekts. *1773. gadā aizliedz līķus apglabāt baznīcā. Un Valmierā, Gaujas krastā, atklāj Veco kapsētu. *Zemniekus apbedīja strēķos pēc šņores. Kad kapsēta pierakta, rok otrā kārtā. Agrāk glabāto līķu kaulus, kurus gadās izrakt, novieto kaulu kambaros. Tam vajadzēja būt katrā kapsētā. Kad kambars kaulu pilns, tos norok. Ārpus kapsētas jāpaliek pašslepkavām, bezdievjiem, žūpām. *XlX gadsimtā vairākkārt spriež, vai Gauja neapdraud baznīcu. 1850. gadā nolemj pret Gaujas krācēm celt dambi, gāzt Gaujā akmeņus, t. i., dot Gaujai citu ceļu. *Pēc tam, kad Rīgā 1868. gadā uzvests Žūpu Bērtulis, arī valmierieši Valmieras pagastnamā 1871. gada 24. oktobrī uzved lugu Pašaudzināts. Atlikums par labu bibliotēkas iegādāšanai. *Tūlīt pēc 1864. gada Dikļu dziesmu svētkiem skolotājs Leopolds Brēže nodibina Valmieras vīru kori. Pēc viņa nāves to vada skolotājs Antons Millers. Pirmais koncerts ar 8 dziedātājiem –– 1874. gadā Cēsu latviešu dziedāšanas svētkos. *1872. gada 26. martā, brīvlaišanas atceres dienā, savu darbību atklāj dziedāšanas biedrība Dziesmu rota. Apstiprina statūtus, bet savu telpu nav.*1882. gadā, kad Valmierā jau ir vācu Amatnieku biedrība, iekšlietu ministrs apstiprina Valmieras biedrības statūtus. (Nosaukumā strīpots vārds latviešu.)
Par pēctecību
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» – digitāli vai drukātā formātā
E-avīze no 8,00 €/mēn. – lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. – pastkastē trīs reizes nedēļā.