Tāds bija Pēteris Pētersons, kuru radio klausītāju vairākums pazina ar pseidonīmu Pēterdēls. Kā mākslinieks Pēteris Pētersons pieder Latvijas gleznotāju paaudzei, kas profesionālo darbību sāka 20. gadsimta sākumā, laikā, kad Latvijas māksla ieguva arvien lielāku pašpārliecinātību un vērienu. Tādējādi 20. gadsimta sākums jau izteikti kļuva par aktīvu nacionālas un modernas mākslas un ideju formēšanās laiku. Laikabiedri parasti Pēteri Pētersonu atceras kā daudzšķautņainu personību, kuras jautrais un harismātiskais raksturs spēja piepildīt telpu un saliedēt cilvēkus. Viņam veiksmīgi izdevās atrast līdzsvaru starp dažādiem uzdevumiem un virzieniem un veidot sevi par skaidru, pārliecinošu un izcilu cilvēku, apveltītu ar apbrīnojamu aktivitāti un centību. Pētera Pētersona stiprā puse bija darba disciplīna, mērķtiecība un gatavība konsekventi virzīties uz rezultātu. Pateicoties tam, Pētera Pētersona sasniegumi izskatās pēc veiksmes, lai gan patiesībā tas bija rūpīgi pārdomātu lēmumu un neatlaidības rezultāts.
Pēteris Pētersons.