Politinformācijas
Laiku pa laikam arī Konservatorijas pedagogiem obligāti bija jāpiedalās politinformācijās. Tās vadīja kāds lektors vai arī Gintere pati.
Kārtējais PSRS partijas kongress bija noteicis termiņu, kad visi jau dzīvos komunismā un laimīgi. Esošais laiks tika nosaukts par attīstītu sociālismu. Tas bija jāzina no galvas katram, tāpēc izsauca no Partijas biroja lektoru. Nabaga funkcionārs, ieradies pirmo reizi pie mūzikas korifejiem – tur bija Viļumanis, Leonīds Vīgners, Skulte, Bertovskis, Krampe, Jēkabs Mediņš u.c. –, nobijās un sāka zem deguna murmināt kaut ko no lapiņām.
Leonīds Vīgners nosēdās pirmajā rindā, izstiepa uz priekšu savas garās kājas, salika rokas krusteniski uz krūtīm un tālu atgāzās krēslā. Skats bija briesmīgs. Bikses bija parāvušās uz augšu un atklājās zeķes bez gumijām, kurās sabāzti ceriņu lillā apakšbikšu gali, bet, lai tie nelīstu ārā, meistars bija apakšbikšu staru izstaipītās malas sagriezis ap pirkstu tādos kā mezglos. Un tie, sabāzti pelēkajās zeķēs, izskatījās kā gaiļa pieši pie potītēm. Arī lektors palūrēja uz šīm kājām. Vīgneram acis bija aizvērtas, reizumis viņš viegli iešņācās.
Filharmonijas koncertbrigāde: Jautrīte Putniņa (pie klavierēm), Alīda Zvagule, Rihards Veide un Ērika Tipaine. 1955. gads.