Zēnam mācībās sokas tik labi, ka vecāki piekrīt viņa nodomam pēc vietējās skolas beigšanas iestāties Cēsu pilsētas skolā. Drīz vien septiņpadsmitgadīgajam puisim piedāvā skolotāja vietu pašu pagastā! 1912. gadā Pēterpilī viņš iegūst mājskolotāja tiesības. Izturēts konkurss uz skolotāja vietu Vecauces proģimnāzijā, vēlāk prestižajā Siguldas proģimnāzijā. 1914. gadā Jansons nokārto arī ģimnāzijas gala pārbaudījumus. 1915. gadā vaidavietis uzsāk matemātikas studijas Tērbatas Universitātē, taču 1916. gadā iesaukts aktīvajā karadienestā. Tur Jānis pabeidz kara skolu un nosūtīts uz latviešu strēlnieku pulku. Dzīve atkal apmet kūleni, sabrūkot Krievijas armijai, – atvaļinātais karavīrs kļūst par Valmieras apriņķa priekšnieku!
1919. gada janvārī Jansons kā brīvprātīgais iestājas Latvijas armijā. Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni par 1919. 22. III. sadursmi ar lieliniekiem pie Kalnciema, kur smagi ievainots. 1919. XII. atvaļināts. Latvijas brīvvalsts laikā, 20. – 30. gados aizsargs, Vanagu pulka komandieris. Izdeva ilustrētu žurnālu Vanags.
No divām – viena
1920. gadā Valmieras vidusskolu izveidoja uz divu pilsētas skolu bāzes. Pirmo no tām, pilsētas ģimnāziju (agrāko meiteņu skolu ar humanitāru ievirzi), nodibināja jau 1916.gadā, tā darbojās kurlmēmo skolas telpās. 1920. gada sākumā padomi vada enerģiskais Jānis Jansons. Vienlaikus bijušais karavīrs ir reālskolas matemātikas skolotājs. Jau 1919. gada rudenī Latvijas Izglītības ministrijas departaments par mācību iestādes direktoru apstiprināja Jansona kolēģi Ernestu Ludvigu Adamoviču. Tolaik telpu trūkuma dēļ Valmieras reālskola izvietojās Dzirnavu ielā 1 un 5. Abas celtnes visai bēdīgā stāvoklī, jo kara laikā šeit atradās armijas daļas, turēti zirgi…
PIEDERĪBAS ZĪME. Valmieras Valsts ģimnāzijas 1926.g. absolventi ar direktoru J. Jansonu. Kā kopības apliecinājums – piespraustie žetoni. Līdzīgu skolas tradīciju J. Jansons iedibinās arī Pļaviņu ģimnāzijā. Foto no muzeja krājuma