Kāda ir tava ikdiena, ar ko nodarbojies ?
Ikdienā strādāju autotransporta nozarē, dzīvoju ar draudzeni Valmierā. Taču brīvajā laikā viena no manām mīļākajām nodarbēm ir braukšana ar kalnu velosipēdu. Manā īpašumā ir gan kalnu velosipēds, gan šosejnieks. Aktīvi sekoju līdzi tam, cik esmu nobraucis. Šogad tie ir jau nomīti 3800 km, neieskaitot to, cik nobraucu katru rītu, minoties uz darbu un atpakaļ. Tādi nelielie izbraucieni nemaz netiek mērīti.
Kad saprati, ka riteņbraukšana ir tava?
Atceros, tas viss sākās pirms trim gadiem, kad biju aizbraucis uz vienu no SEB kalnu riteņbraukšanas maratona posmiem, ja nemaldos, tas notika posmā Cēsis-Valmiera. Aizbraucu ar mērķi tikai paskatīties, kā braucējiem tur veicas. Pirmo noskatījos, uz nākamo jau devos pats. Protams, pirms tam iegādājos jaunu, jaudīgu velosipēdu. Jutu, ka tajā brīdī manā dzīvē ienāk tāda kā jauna dvesma.
Kad pirmo reizi brauci sacensībās?
2014. gada pavasarī Smiltenē norisinājās manas pirmās īstās sacensības. Tas bija SEB maratona otrais posms, distance – 35 kilometri. Toreiz, kad tikko biju sācis braukt, maratonu beidzu ar 2 stundu un 32 minūšu rezultātu. Biju laimīgs un priecājos par sasniegto. Protams, tagad, kad braucu jau ilgāku laiku, tā atskatoties, tas rezultāts liekas ļoti slikts. Kā saka, ar kaut ko jau ir jāsāk. Šobrīd mans labākais laiks šādā distancē ir 1 stunda un 50 minūtes. Pašlaik manā kontā ir jau piecas nozīmīgas sacensības – četri SEB maratona posmi, katrs pa 35 km, un Burtnieku kauss, 47 km.
CĪŅAS KARSTUMĀ. Matīss nes cauri upītei velosipēdu savā pirmajā maratonā.