Tā par Valmieras Drāmas teātra aktieri, kurš pārbaudījis varēšanu arī režijā, raksta un runā citi, slavējot Krišjāņa prasmi skatuves tēlos būt tik atšķirīgam. Krišjānis Salmiņš ir publiskās profesijas piecdesmitgadnieks, kurš labprāt uzmanības prožektoram slīd garām. Krišjānis nepieņem arī to, ka novembrī būs jāsvin 50. dzimšanas diena. Arī par laiku būs šī saruna.
Pērno dīkstāves posmu jūs pavadījāt, kārtojot Krodera bibliotēku. Tagad jādomā, cik ražīga šī dīkstāve atkal būs teātrim un aktieriem.
Pandēmijas laiks nav mums īsti labs, jo esam izsisti no ritma. Pats pirmais posms bija ārkārtīgi sarežģīts. Tā vietā, lai brīvo laiku izmantotu sev, es sajutu, ka esmu apjucis. Zināju, ka divu nedēļu laikā parasti izdaru to un to, bet tobrīd neko. Kad tolaik viss sākās, es iemetu visu ģimeni mašīnā, un braucām uz laukiem, lai saprastu, kas notiek. Mums Rencēnos ir lauku mājiņa. Labu laiku te vispār nerādījāmies un piedzīvojām vienu no garākajām ģimenes vasarām.
Tās varēja būt vien atmiņas, bet tagad atkal klāt klusuma periods.
Trakums ir tāds… Ja teātris darbojas normāli, tas iedod ritmu. Zinu, ka nosacīts laiks ir mēģinājumiem, izrādēm un nosacīts laiks tā saucamajai sevis attīstīšanai. Kad teātra uzliktais ritms izjūk, tad man ir bijis tā, ka gaidu ritma atjaunošanos. Pašlaik teātris aizgājis remontā un varbūt mums tā pauze pat ir izdevīga. Kamēr epidemioloģiskā situācija sakārtosies, mūsu teātra māju saremontēs.
PERSONĪBA uz skatuves un dzīvē. Krišjānis Salmiņš drīkst patikt vai nepatikt, bet vienaldzīgo laikam nebūs. Skatītājus aizrauj viņa aktiera talants, bet kolēģi viņu cildina par zinātkāri un prasmi nepazaudēt savu Es. Matīsa Markovska foto