Paula Krieviņa vietā par klavierpedagoģi bija pieņemta Latvijas Konservatorijas pēdējo kursu studente Alvīne Liepiņa (prec. Sinepe, 1898 – 1994). Piektajā mācību gadā bija mēģinājums līdztekus klavierklasēm atjaunot arī dziedāšanas klasi. Seši, dažbrīd septiņi audzēkņi padziļināja dziedāšanu operas solistes, soprāna Irmgardes Roges (arī Rogge, prec. Brusbārda, 1885 -?) vadībā, taču viņu sekmes ar atzīmi žurnālā netika vērtētas. Šajā gadā nedaudz bija pieaudzis skolas audzēkņu skaits – ap 60.
1925. gada beigās Mūzikas skola atzīmēja pirmo lielo jubileju. 10. decembrī Valmieras Latviešu biedrības zālē, kur pirms pieciem gadiem tā svinīgi tika atklāta, notika jubilejas akts un koncerts.
Piecu gadu vēsturei un jubilejai veltītu rakstu bija ievietojis laikraksts «Mūzikas Nedēļa» (31.12.1925.): Pēdējos divos gados skolēnu skaits atkal pieaug: pagājušā zemestrī skolā skaitījās 57 skolēni, kas priekš nelielas provinces pilsētas nav maz. Katru gadu tiek sarīkoti divi, trīs atklāti skolēnu vakari, vietējā sabiedrība var iepazīties ar skolas darbību un audzēkņu sekmēm. Arī kultūras fonds beidzamā laikā nav liedzis savu palīdzību, no kuras dažiem apdāvinātiem mazturīgiem skolēniem izsniegtas stipendijas, iegādātas pagājušā rudenī jaunas klavieres un materieli nodrošināts tekošais mācības gads. Pedagoģiskās padomes izstrādātā mācības programa tika no Izglī[tības] Ministrijas Mūzikas padomes apstiprināta jau pagājušā gadā. Galvenā šīs skolas idejas uzturētāja ir Latv[atvijas] Jaun[aunatnes] Sav[avienības] Valmieras Organizācija, kura pieliek visus spēkus, lai šis kulturelais pasākums varētu pastāvēt un plaukt. Ar atzinību vēl minama Valmieras pilsētas valde, kura atļauj skolai par brīvu telpas, Valmieras apriņķa valde un Valmieras Latviešu biedrība, kas pabalstījušas skolu materieliem līdzekļiem
Mūzikas skolas pārzinis Arnolds Sineps. Foto no žurnāla «Nedēļa» 1924. g. Nr.11.