Kāds anonīms autors, domājams, valmierietis, 1939. gada 29. jūnijā laikraksta „Latvijas Sargs” rakstā „Veidojas viena no skaistākām Ziemeļvidzemes pilsētām” sniedzis pārskatu par paveikto un nākotnes iecerēm: „Pateicoties Valmieras pilsētas galvas agronoma Jāņa Ruģēna ierosmei un pašvaldības mērķtiecīgai saimniecībai, Valmiera strauji izveidojas un kļūst par vienu no skaistākām pilsētām Vidzemē. Stacijas ielu no dzelzceļa stacijas līdz pat Gaujas tiltam paredzēts pārbūvēt par bulvāri, kura abās pusēs izveidos plašas divrindu liepu alejas, tā radot skaistu un ērtu ieeju pilsētā. Šoseju un zemes ceļu departaments uzņēmis budžetā summas jaunā dzelzsbetona tilta būvei pār Gauju. Jaunā tilta balstus sāks celt jau šajā vasarā. Tilts atradīsies tajā pašā vietā, kur tagadējais, 1920. gadā celtais koka tilts. (Autors šeit domājis 1919. g. 26. maijā komunistu (lielinieku) nodedzināto tiltu, kuru atjaunoja 1920. gada martā – I.Z.) Jaunais tilts līdzināsies Siguldas tiltam, būs 1,5 metrus augstāks par tagadējo.
IEPOZĒJOT. Valmieriete pie stadiona ieejas vārtiem. 1938. gada vasara. Foto no Valmieras muzeja krājuma