1879. gadā pasaulē nāca ģimenes jaunākā atvase Augusts, kurš vienīgais no brāļiem paturēs dzimtas uzvārdu Endzelīt jeb Endzeliņš. Ne vien uzvārdu, bet arī visu trīs brāļu dzīves gājums būs atšķirīgs.
Pēc vietējās pagasta skoliņas un Valmieras pilsētas skolas beigšanas Jānis devās uz Rīgu. Pēc Rīgas klasiskās ģimnāzijas sekmīgas beigšanas 1892. gadā viņš nolēma studēt. Vecāki vidējo dēlu nākotnē vēlējās redzēt kā ārstu vai juristu. Ļoti apdāvinātais jauneklis viegli apguva svešvalodas. Pat dzejoja latīņu un sengrieķu valodās! Pretēji vecāku vēlmēm 1893. gada rudenī Jānis uzsāka studijas Tērbatas universitātes Klasiskās filoloģijas nodaļā, ko pabeidza 1897. gadā; līdz 1900. gadam studēja arī slāvu filoloģiju.
RĪGĀ. Prof. J. Endzelīns ar Baltu filoloģijas studentiem un pasniedzējiem ap 1923.g. 2. rindā 2. no kreisās lektore Zenta Mauriņa, vidū – profesors Jānis Endzelīns, 1. no labās lektore Anna Ābele no Burtnieku pagasta «Mazķēdiņiem», augšējā rindā vidū lektors, rakstnieks Kārlis Kārkliņš no Kauguru pagasta «Iemetējiem», 3. no labās studente Marta Grimma no Burtnieku pagasta Baložu muižas, vēlākā J. Endzelīna dzīvesbiedre, 1. no labās valmieriete Milda Rolmane. Fotografēts V. Rīdzinieka fotodarbnīcā.