No Mujānu dzirnavu ezera kā skaistu piemiņu paņemu sev līdzi noplūktu baltās ūdensrozes ziedu un pāris garos meldrus. Meldru te sevišķi daudz. Vēl gribēju paņemt piemiņai kādu no lielajiem gliemežvākiem, bet nospriežu, ka tas neizturēs manu ceļojumu. Ar ūdensrozi rokās, meldriem pār plecu un spieķi rokās eju caur Mujāniem. Tā kā ceļoju bez cepures, mati vējā stipri sajaukti. Tādā izspūrušā izskatā mani nopēta mujānieši, kuriem paeju garām. Vairāki no viņiem neslēpj izbrīnu par ērmīgā paskata svešinieku, kurš jau no agra rīta klaiņo apkārt, pētīdams sen pagājušu laiku vēstures liecības…
Salaca pie Mazsalacas.