«Kaut kādi likteņa nolēmumi jau laikam ir. Vectēvs iztulkoja somu tautas eposu «Kalevala» — domāju, ka viņu iedvesmoja manas mātes piedzimšana. Ievērojamais literatūrkritiķis un tulkotājs Voldemārs Meļinovskis (Melnis) man teica, ka latviešu literatūrā esot veikti trīs varoņdarbi: kad Gliks pārtulkoja Bībeli, Rainis «Faustu»un Laicens — «Kalevalu».Somu eposam ir 50 rūnas, tas beidzas ar galvenā varoņa Veinemeinena vārdiem: Lai nu būtu kā nu būdams,/ Ceļu stiepu dziedātājiem,/ Ceļu stiepu, zarus lauzu,/ Iestiepu un ievadīju./Ceļš no šejienes būs ieiets, / Izdzīta būs jaunā teka / Mākslotākiem dziedātājiem,/ Dziesmām pilnumbagātākiem/ Uzaustošos jaunos ļaudīs,/ Uzaugošā tautas pulkā.
Un tā iznāca, ka es piedzimu 1950. gadā. Bet pirmajā fotogrāfijā man jau ir viens gads un galvā — vectēva Linarda cepure. To man pateica vecmāmiņa. Fotografējusi droši vien mamma — viņa mani bērnībā daudz bildējusi.
1991. Foto no personiskā arhīva