Vēlāk H. Enzeliņš saņem Pagaidu valdības ministru prezidenta pateicības rakstu par ziedoto naudu ar sekojošu tekstu: „Domāju, ka Jūsu lielo atsaucību materiālā pabalsta ziņā var uzskatīt par drošu garantiju un morālisko pabalstu jaunajai mūsu zemes valdībai. Uz šādu atbalstu paļaudamies, ceram, ka, neraugoties uz ārkārtīgām grūtībām, mums būs iespējams uzņemto darbu novest līdz labam galam. Vēl reizi Jums paldies un mīļš sveiciens. Kārlis Ulmanis”. Kā liecinājums abu un Baltijas Lauksaimniecības biedrības tālākajai veiksmīgajai kopdarbībai sekoja zemnieku dienas 1922. gadā no 3. līdz 5. februārim (par tām plašāk lasāms iepriekšējā Valmierietī). Novērtējot valmieriešu ieguldījumu to organizēšanā, Kārlis Ulmanis savā vēstulē H. Enzeliņam īpaši uzsvēris, ka „šis darbs (zemnieku dienas sarīkošana) ir pirmais tāds Latvijā.”
Pirms 120 gadiem
Aizsākums zemnieku kopdarbībai meklējams deviņpadsmitā gadsimta beigās, 1898.gadā. Hermaņa Enzeliņa izveidotajā Kauguru Lauksaimnieku biedrībā par biedriem vēlējās iestāties zemnieki gan no tuvējām Valmieras apkārtnes draudzēm, gan arī no kaimiņu, Cēsu un Valkas apriņķiem. Ātri vien biedru skaits sasniedza vairākus simtus. Tā kā vairs nebija, iespējams, kopā dabūt lemtspējīgas sapulces, tad jau 1907.gadā biedrības valdē izskatīja jautājumu „par pilnīgi jaunas biedrības nodibināšanu, kurai tad pievienotos Kauguru Lauksaimniecības biedrība ar saviem biedriem un savu mantu.” Jāprecizē, ka runa gāja par 671 biedru un 15.254 zelta rubļu lielu kapitālu!
SVEICOT PREZIDENTU. K. Ulmanis ierodas uz Baltijas lauksaimnieku biedrības 40 gadu svinībām 1938. 30. novembrī. Redzami Goda vārti Stacijas ielā 4 – pie J. Līča tekstilfabrikas. Foto no Valmieras muzeja krājuma