«Bērna vajadzības un palīdzības iespējas» bija starptautiskas konferences tēma, tajā piedalījās sociālie darbinieki, bāriņtiesas, audžuvecāki un konferences rīkotāji, kas mudināja deinstitucionalizācijas (DI) plānu vērtēt, analizēt, meklēt pareizākos un labākos risinājumus, domājot par Latvijas bērnu rītdienu, šajā kontekstā — par to bērnu nākotni, kuri dažādu iemeslu dēļ nedzīvo kopā ar saviem vecākiem, bet viņu ģimene ir aizbildņi, audžuģimene. DI plāna mērķtiecīgākais rezultāts: panākt, lai pēc pieciem gadiem 85% bērnu, kuri nedzīvo pie saviem bioloģiskajiem vecākiem, dzīvotu ģimeniskā vidē, tāpēc priekšā nopietna sociālās aprūpes centru, bērnunamu ierastās darba vides maiņa.
«Latvijas sociālā sistēma atrodas sarežģītu pārmaiņu priekšā. DI ideja: radīt labāku pasauli bērniem, radīt saprātīgākus pieaugušos un veselīgāku nākotnes paaudzi, radot viņiem drošu vidi, rādot cilvēcīgāku attieksmi. Tas svarīgi, lai bērni izaugtu labāki, spētu vairāk dot cits citam un sabiedrībai kopumā. Tāpēc jābūt ģimenes videi vai institucionālai videi, kas ir bērnam draudzīga. Ir ļoti svarīgi veidot dialogu, apkopot informāciju,» uzsvēra Sociālo pakalpojumu aģentūras valdes priekšsēdētāja Dace Blaževiča.
«Liesma» jau rakstīja, ka aģentūra regulāri ar sabiedrību runā par audžuģimeņu darbu. Latvijas Radio klausāmi audžuvecāku stāsti, viņu pieredze, palīdzot visbiežāk dzīvu vecāku bāreņiem. Šo stāstu esence katru nedēļu lasāma arī portālā cālis.lv.
VIENAM, DIVIEM BĒRNIEM KATRS VAR PALĪDZĒT — uzskata mamma un audžumamma Nora Vidēja, kura izaudzinājusi četrus pašas, septiņus audžubērnus, priecājas par deviņiem mazbērniem un trim mazmazbērniem. Ārijas Romanovskas foto