Ceļš uz medmāsas profesiju
Lēmums līdz tam notika pamazām. Vidusskolas laikā jutu, ka man gribas iet medicīnas virzienā, bet nevarēju izdomāt, ko tieši mācīšos – ārsta vai medmāsas profesiju. Divus gadus pēc vidusskolas gan pamēģināju mācīties Bioloģijas fakultātē, bet sapratu, ka tas tomēr nav domāts man un ka vēlos savu dzīvi saistīt ar medicīnu un strādāt slimnīcā. Jau tad nojautu, ka tur ir mana vieta. Pārgāju mācīties uz Rīgas Medicīnas koledžu un tur arī pārliecinājos, ka mani tas patiešām interesē un ka tā ir mana vieta.
Vidzemes slimnīcā nokļuva jau prakses laikā
Esmu no Raunas puses, šobrīd dzīvoju Valmierā, toreiz izvēlējos Vidzemes slimnīcu, jo tā bija tuvāk manai dzīvesvietai, un tāpēc trešajā kursā atnācu uz šejieni praksē Terapijas I nodaļā. Man ļoti iepatikās gan slimnīcas vide, gan personāla atsaucība. Komunikācija ar pacientiem man sagādā ļoti lielu prieku.
Sāku šeit strādāt par māsu. Atceros savu pirmo nakts maiņu – visi pacienti bija mierīgi un nebija nekas ārkārtējs, bet es biju uztraukusies un staigāju pa koridoru visu nakti, vaktēju katru sīkumiņu, vēroju, vai pacientiem viss kārtībā. Pēc tam jau pieradu pie vides un iemācījos būt mierīgāka. Naktsmaiņu vakaros gāju palātās pie pacientiem, aprunājos un nomierināju viņus.
BEĀTE BĒRZIŅA. Vidzemes slimnīcā Terapijas nodaļā I. Foto no personiskā arhīva