AR MĪLESTĪBU VIEN VAR NEPIETIKT, ja jāaudzina bērni, kuri piedzīvojuši ģimenes zaudējuma sāpes, uzsver Valmieras SOS ciemata sociālā darbiniece Agita Dreiblate (priekšplānā) un SOS mamma Iveta Kupča, kuras pašas tālākizglītojas un rudenī uz mācībām aicina topošos audžuvecākus. Jāņa Līgata foto
Pieredzes bagāti audžuvecāki atzinuši, ka dažkārt pietrūkst izpratnes, kā risināt problēmsituācijas ģimenē. Vēl jo vairāk atbalsts vajadzīgs labas gribas cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par audžuvecākiem un audzināt pieņemtu bērnu. Cilvēki domā: pietiks ar mīlestību, bet izrādās — vajag daudz specifisku zināšanu, lai izaudzinātu sāpinātu bērnu par laimīgu cilvēku.
Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija iegādājusies starptautiski atzītu audžuģimeņu apmācības programmu «AIRI» jeb Attīstība, Informācija, Resursi, Izglītība. Pašlaik pirmās adoptētāju, aizbildņu, audžuģimeņu un viesģimeņu grupas mācās Valmierā un Rīgā. Pagaidām mācās arī paši grupu vadītāji. Valmieras SOS ciemata sociālā darbiniece Agita Dreiblate šajā apmācību komandā ir profesionāle, bet SOS mamma ar daudzu gadu pieredzi Iveta Kupča ir praktiķe. Tas jāpaskaidro, jo šādā mācību komandā ir spēks, kad, saskaroties teorētiskajām un praktiskajām zināšanām, raisās diskusijas. Kā zināms, pašlaik topošo audžuģimeņu apmācību organizē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, lai iegūtu audžuģimenes statusu bāriņtiesā, topošajiem audžuvecākiem šī apmācība ir obligāta, bet sarunās vecāki atzinuši, ka programma ir visai nepilnīga. Tāpēc audžuvecāki paši organizē atbalsta grupas, kurās regulāri tiekas ar psihologiem, lai turpinātu izziņu pašmācības ceļā.
Neviens nesaka, ka jaunā programma «AIRI», kuras saknes meklējamas Amerikā, būs kā zelta zizlis, kas uzreiz nodrošinās audžuģimeņu augstāku profesionalitāti, taču, ja Latvija iesaistās deinstitucionalizācijas procesā (DI) un uzsver, ka pēc gadiem trim četriem 85 procenti no bērniem, kas būs zaudējuši savas bioloģiskās ģimenes, dzīvos ģimeniskā vidē, tad spēka airi tiešām ir jāatrod un jāattīsta jau šodien.