Ieviešot E-veselības sistēmu, tika runāts, ka tā no 1. janvāra būs obligāta, ka darba nespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska, taču tā nenotiek, jo pastāv vairāki klupšanas akmeņi.
Mediķi pacientiem darba nespējas lapas izraksta pēc pieņemšanas laika, neslēpj, ka kopā ar pacientiem kreņķējas, ka arī medikamentu recepšu izrakstīšana kavējas, jo elektroniskā veselības sistēma strādā neefektīvi. Latvijas Ārstu biedrība jau aicinājusi izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju E-veselības neveiksmīgās ieviešanas izvērtēšanai un vainīgo personu identificēšanai.
Jāatgādina, ka E-veselības sistēmas izveidē ieguldīti 15 miljoni eiro un finansējums vajadzīgs arī ikgadējai uzturēšanai.
Vakar «Liesmas» aptaujātie ģimenes ārsti uzsvēra, ka cenšas būt pacietīgi un cer, ka tik tiešām uzlabojumi sistēmā būs operatīvi, reaģējot uz mediķu iebildumiem, ka optimāli E-veselības sistēma varētu sākt strādāt divu nedēļu laikā.
«Mums iet visādi,» sacīja ģimenes ārste Inga Grunte, kura strādā Valmierā un pārsvarā pieņem mazos pacientus.
«Pie manis pārsvarā pierakstīti bērni, tāpēc varbūt ar E-veselību ir vieglāk, jo jāizraksta mazāk recepšu. Bet ir laiks, kad sistēma tiešām atsaka, tad atlieku to rakstīšanu, izrakstu, kad sistēma strādā, un sazinos ar pacientiem, informējot, ka tagad var droši iet uz aptieku un zāles iegādāties. Tik tiešām darbi neiet gludi,» stāstīja Inga Grunte, uzsverot, ka nav īsti skaidrības, kāpēc sistēma ilgi meklē konkrēto medikamentu.