Slimo putni un zīdītāji
Gripa pasaulē izplatās sezonālu epidēmiju veidā, un, lai arī populārs ir uzskats, ka gripa nav nopietna saslimšana, katru gadu pasaulē smagi saslimst trīs līdz pieci miljoni cilvēku un iet bojā no divsimt piecdesmit līdz piecsimt tūkstošiem cilvēku. Turklāt tā nav tikai mazattīstītu valstu vai zemas kvalitātes veselības aprūpes sistēmu problēma, par ko liecina fakts, ka, pēc dažādiem aprēķiniem, ASV katru gadu gripas rezultātā mirst vidēji trīsdesmit līdz četrdesmit tūkstoši iedzīvotāju.
Gripa ir RNA vīrusu dzimtas izraisīta saslimšana, ar ko slimo putni un zīdītāji, tai skaitā arī cilvēki. Saslimšana pazīstama sen – jau 412. gadā p.m.ē. pats Hipokrats aprakstīja akūtu respiratoru saslimšanu, kura, iespējams, varētu būt gripa. 1173. gadā Anglijā ir aprakstīta saslimšana, kura atgādina gripas simptomus. Sākot ar 16. gadsimtu, jau precīzi var runāt par gripas pandēmiju pieminēšanu. Laika periodā no 16. līdz 19. gadsimtam ziņas par gripas pandēmijām, iespējams, ir nepilnīgas. Trūkst arī ziņu par gripas vīrusu apakštipiem.
Jo tuvāk mūsdienām, jo dati ir pilnīgāki un precīzāki. Jau kopš 1889. gada gripas pandēmijas laika ir saglabājušās precīzas ziņas gan par pandēmijām, gan to izraisošajiem gripas vīrusiem.
Gripas vīrusi pasaulē ir aktīvi visu cauru gadu, taču pati slimība ir uzskatāma par sezonālu. Sezonalitāte skaidrojama ar faktu, ka vīrusa pārnešana ir ātrāka un vienkāršāka cilvēkiem rudens un ziemas mēnešos, kad ir aukstāks un mitrāks gadalaiks.
Ziemeļu puslodē gripas vīrusa aktivizēšanās galvenokārt novērojama laika posmā no decembra līdz aprīlim, savukārt Dienvidu puslodē – no maija līdz septembrim.
GRIPAS GALVENIE SIMPTOMI ir drebuļi, drudzis, kakla, muskuļu, galvas un citas sāpes, klepus, vājums un gluži vienkārši slikta pašsajūta.