«Klājies ir puslīdz labi. Seniori brīžiem vakcinējās pat vairāk, jaunie un brieduma gados iesākumā mazāk. Kad darba tirgus sāka vajāt, tad vakcinēšanās process aktivizējās. Pašlaik ir pauze, bet būtu svarīgi, lai nevakcinētie, kā arī tie, kas riska grupā hronisko saslimšanu dēļ, un gados vecākie cilvēki izlemtu par labu vakcinācijai līdz rudenim. Pirmreizējai vakcīnai, balstvakcīnai un, pieļauju, vajadzēs arī revakcināciju,» tā Anna Mironovska. Ārste arī norāda, ka vakcinētie slimojuši, bet saslimšana bijusi samērā viegla, bez kritiskiem brīžiem.
«Visgrūtāk manā praksē ir klājies tiem cilvēkiem gados, kas bija nevakcinēti. Un diemžēl arī ar letālu iznākumu tas dažkārt beidzās,» tā ārste.
Anna Mironovska vada ne tikai savu ģimenes ārstes praksi, bet arī Vidzemes slimnīcas Terapijas 2 nodaļu, kur divus gadus palīdzēts Covid-19 pacientiem. Daktere Mironovska ir pieredzējusi infektoloģe un pārliecināta, ka pārdzīvojumu būtu mazāk, ja sabiedrība būtu vakcinēta.
«Ja izglītoti cilvēki, zinātnieki ir izpētījuši, ka vakcīna palīdz šādas pandēmijas apstākļos visai cilvēcei, tad jāvakcinējas. Es ieteiktu: bez attieksmes. Jau gadu visiem vakcīnas ir pieejamas, un tās vajadzēja ķert un grābt. Kas to saprata, rīkojās vienkārši burvīgi, bet tie, kas domā, ka ir nemirstīgi, nu, tāda ir viņu izvēle. Vakcīna bija un joprojām ir veids, kā sevi pasargāt. Omikrons ir mierīgāks un maigāks, bet tāpat ir cilvēki, kas saslimst un nomirst. Spēlēties ar likteni ir absolūti muļķīgi. Mēs paši zinām, cik daudzi cilvēki ir miruši, kas būtu mūsu sabiedrībai vēl derīgi, ne tik veci un ne tik slimi viņi bija. Nevienam uz pieres nav rakstīts: tu saslimsi smagi un nomirsi, tu slimosi viegli, tu nesaslimsi. To diemžēl nevar iepriekš zināt. Un visas tās ģimenes, kas ir zaudējušas savus tuviniekus… Daudzi ir cietuši, ir pietiekami lielas sekas, lai kopīgi nāktu pie saprašanas,» pārdomās dalījās ārste A. Mironovska, piebilstot, ka atbalsta arī vakcinēšanās nepieciešamību grūtniecēm, jo «grūtniecēm slimot vispār ir sarežģīti. Grūtnieces, kas ārstējās Vidzemes slimnīcā, par laimi neslimoja ļoti smagi, bet vai šie pārdzīvojumi, domājot par savu un bērniņa veselību, ir vajadzīgi?»
Ārste arī norāda, ka vakcīna ir pieejama bērniem un pusaudžiem, bet piekrīt, ka izvēli vajag atstāt ģimenes ziņā. Vakcinēt bērnus viņa īpaši neesot pierunājusi, jo «bērni saslimst, vīrusu pārnes, bet pārsvarā tiešām izslimo viegli».
Pieredzējusī ārste piekrīt, ka līdz ar pandēmijas ierobežojumu atcelšanu, saslimušo skaita kritumu maijā sāksies un vasarā turpināsies mierīgais periods.
«Par vakcināciju ir jāizlemj vasarā. Tad jāveic primārā vakcinācija vai jāsaņem balstvakcīna. Imunitāte izveidosies vismaz uz pusgadu. Tas svarīgi, saprotot, ka rudenī vīruss aktivizēsies,» uzsver A. Mironovska.
Vakcinācija pret Covid-19 skaitļos
• Vakcināciju pret Covid-19 uzsākuši 71% (1 343 791), vakcinācijas kursu pabeiguši 69% (1 301 873), balstvakcināciju saņēmuši 27 % (505 980) Latvijas iedzīvotāju.
• 82% iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem ir uzsākuši vakcināciju pret Covid-19.
• Visaugstākā vakcinācijas aptvere ir vecuma grupās 30-39 un 50-59, kur aptvere sasniedz 85%. Viszemākā aptvere ir Rēzeknes novadā – 60% un Preiļu novadā – 62%.
Ādažu, Mārupes, Valmieras un Valkas novadu vakcinācijas aptvere sasniedz augstāko rādītāju valstī – 73% no novada iedzīvotājiem.
• Vakcinācijas rekords starp visām vecumu grupām ir Mārupes novadā, kur 99% iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 39 gadiem ir uzsākuši vakcinācijas kursu.
• Senioru vakcinācija: 81,5% iedzīvotāju vecumā 60+ ir uzsākuši vakcināciju. 56,4% no tiem senioriem, kuriem ir pienācis termiņš (211 605 no 372 272), ir saņēmuši balstvakcīnu. Vakcinācijas rekords starp novadiem senioru vecumu grupā ir Smiltenes novadam, kur 90% iedzīvotāju vecumā no 60 līdz 69 gadiem ir uzsākuši vakcinācijas kursu.
• Šobrīd Latvijā ir pieejamas piecas Eiropas Savienībā apstiprinātās vakcīnas pret Covid-19 – Comirnaty, Spikevax, Nuvaxovid, Janssen, Vaxevria. 23 no visā valstī esošajiem vakcinācijas punktiem nodrošina vakcināciju pret Covid-19 ar visām Latvijā pieejamajām vakcīnām.
I. Kalniņas foto
Materiāls tapis sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu