Tādēļ par klintīm mēdzam dēvēt pat tikai izcilus smilšakmeņu vai dolomīta atsegumus. Laika zobs (saule, ūdeņi) jau tāpat tos drupina, tad nu nedrīkst pieļaut, ka šīs mūsu jau tā ne pārāk izcilās ģeoloģiskās vērtības bojā arī cilvēku negudra rīcība. Tādēļ jau 2001. gadā Ministru kabinets (MK) pieņēma «Noteikumus par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem». Taču ilgajos to darbības gados, kā arī apzinot šo pieminekļu reālās vērtības, speciālisti secināja, ka līdzšinējo noteikumu prasības jau ir neprecīzas, arī daļēji novecojušas. Tika sākta jaunu noteikumu izstrāde. Vispirms precīzāk tika izvērtētas līdzšinējo pieminekļu robežas un arī tas, vai visi līdzšinējie tiešām ir īpaši sargājami.
ROBEŽA. Ar tādu kartē iezīmēta Gaujas stāvo krastu aizsargājamā teritorija.