Anita: Medicīnu sāku studēt tāpēc, ka man bija bail no ārstiem. Bērnībā diezgan daudz slimoju. Pēc vidusskolas iestājos Rīgas Medicīnas institūtā. Pēc tā absolvēšanas sāku strādāt Palsmanes lauku ambulancē par iecirkņa terapeiti. Tas bija ļoti jauks laiks. Pārnācu dzīvot uz Valmieru, sāku strādāt par ceha ārsti. Pēc trešās reizes aicinājuma piekritu strādāt Vidzemes slimnīcas pacientu uzņemšanas nodaļā. Man iepatikās.
Guna: To, ka būšu mediķe, zināju jau ļoti agri. Manā ģimenes lokā neviens nav saistīts ar medicīnu. Mans neredzīgais vectētiņš reiz teica, ka es kļūšot par skolotāju vai par mediķi. Divpadsmitajā klasē neizpaudu skaļi savas nākotnes ieceres, jo es nekad nestāstu par saviem plāniem. Man patīk parādīt rezultātu, nevis par to runāt. Medicīnu studēju Latvijas Universitātē.
PĒC INTERVIJAS. No kreisās: Guna Ozola un Anita Ābele. Ārijas Romanovskas foto