Tāpēc, pamanot mežā vai ceļmalā kādu it kā pamestu, vientuļu dzīvnieka mazuli, ne viens vien no mums domā, ka tam ir vajadzīga palīdzība, un, it kā palīdzēt cenšoties, steidzam dzīvnieku pabarot vai pat aiznest uz siltu mājvietu. Aptaujas rāda, ka ar šādiem it kā bezpalīdzīgiem dzīvnieku mazuļiem sastapušies vismaz 44% iedzīvotāju. Taču zvēru dzīves zinātāji brīdina, ka gadījumos, kad cilvēku līdzjūtība ņem virsroku pār sapratni, palīdzēt gribošās rokas drīzāk kļūst par nelaimi, kas dzīvniekam nodara pāri un var pat dzēst tā dzīvību. Izteiksmīgs negatīvais piemērs, kas notiek ar reiz pie cilvēkiem pieradušiem un pēc tam savvaļā atstātiem dzīvniekiem, bija pērn ar diviem lācēniem, kas Vijciema pusē un arī citur, nebaidoties no cilvēkiem, uzmācīgi nāca lauku sētās. Lai kādi bija dzīvnieku mīļotāju protesti, vienu no bezkaunīgajiem nācās likvidēt. Tādēļ, lai līdzīgas situācijas neatkārtotos (vislabāk vairs nekad!), lai mēs vairāk uzzinātu, kā rīkoties, dabā sastopot savvaļas dzīvnieku mazuļus, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir uzsākusi informatīvu kampaņu «Neizdzēs dzīvību!». Šī kampaņa jeb projekts «Es esmu no savvaļas. Gribu dzīvot savā vaļā!» tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
Kampaņas plakāts.