Leldes dzimtā vieta ir Dobeles novada Penkulē, bet kopš 2007. gada dzīvo Rīgā. Uz Valmieru katru darba dienu brauc ar automašīnu. Par sevi Lelde saka: «Gan sirdī, gan profesijā esmu fizioterapeite, bet diemžēl nevaru strādāt par fizioterapeiti sava veselības stāvokļa dēļ.»
Absolvējusi RSU gan bakalauru, gan maģistru
«Man jau šķiet, ka katrs bērns, nu labi, katrs otrais, sapņo par to, ka izaudzis kļūs par policistu, skolotāju, pārdevēju vai ārstu. Tos nākotnes sapņus parasti rosina pieredze ģimenē, bērnībā piedzīvotais – piemēram, mamma vai tētis ir mediķi, policisti utt. Tad nu ar mani nebija citādi – es kopš trīs gadu vecuma ļoti slimoju un dzīvojos pa slimnīcām, līdz ar to sapņoju, ka kļūšu par ārsti un būšu tāda kā mana ārstējošā reimatoloģe daktere Ruta Šantere, paldies viņai! Jau 12. klasē katru nedēļas nogali braukāju no Dobeles uz Rīgu, lai apmeklētu Rīgas Stradiņa universitātes organizētos sagatavošanas kursus medicīnas studijām. Bet vasarā, kad absolvēju Dobeles valsts ģimnāziju, bija kaut kāds lūzuma punkts un es no medicīnas studijām nobijos. Tad šķita: ārsts – tā nav profesija, tas ir dzīvesveids, kas tā arī ir, bet man taču ir tik daudz dažādu citu ambīciju.
LELDE ĢIGA. Edgara Butāna foto