Sajūtas par titula saņemšanu
Pirmā ziņa, ka es saņemu šo titulu, tika atsūtīta man e-pastā, biju drusku aizmirsusi par to. Tas man bija pārsteigums! E-pastu izlasīju, kad biju savā otrajā darba vietā «KF DENTAL» zobārstniecībā Siguldā. Aiz laimes lecu ārā no biksēm, visu to dienu bija super pacilāta sajūta! Tas ir nenoliedzami forši, jo tāds novērtējums man rada vienreizēji pozitīvu sajūtu.
Bērnību pavadījusi Kauguros, netālu no Valmieras
Līdz devītajai klasei mācījos Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā. Pēc devītās klases absolvēšanas pārvācos uz Valmieru, jo šeit dzīvoja māsa. Mācījos Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā.
Izvēle studēt par zobārsti
Ģimenē tikai mamma saistīta ar medicīnu, strādājusi slimnīcas reģistratūrā, kas pastāv blakus medicīnai, bet ne ārste. Sākusi strādāt Bastionā, kad tur vēl bija slimnīca, kurā notika dzemdības, pēc tam strādāja Vidzemes slimnīcā.
Aptuveni 11. klasē sāku apjaust, ka vēlos savu profesiju saistīt ar medicīnu. Man bija varianti pediatrija vai zobārstniecība, dokumentus augstskolā iesniedzu abās specialitātēs. Kad bija jāizdara gala izvēle, secināju, ka vēlos zobārstniecību, jo mani drusku biedēja fakts, ka, lai nokļūtu līdz pediatrijai, tie ir aptuveni desmit studiju gadi, tad ir tā baile – vai es nepazaudēšu to laiku pie iznākuma, ka tas nav domāts man, jo darbs ar bērniem ir šausmīgi grūts, to es apjaušu tagad, esot zobārstniecībā. Šeit ir izvēle, varu ņemt gan bērnus, gan pieaugušos vai tikai pieaugušos, bet pediatrijā man tādas izvēles nebūtu. Nosliecos par zobārstniecību kā laimes spēli. It kā man patīk darbs ar cilvēkiem, es secināju, ka gribu darīt darbu ar cilvēkiem, laikam neesmu nošāvusi greizi.
DANA BURTNIEKA. Foto no personiskā arhīva