Jūsu plāns ir pierobežas cilvēki? Bet te jau no cilvēkiem vairs nekā nav. Tur, kur dzeltenā klēts, es atceros, 2002. gadā bija Ķoņu kalna svētki un vietējais koncerts. No apkārtējām mājām sanāca kādi 20 –30 cilvēki. Tagad nekā.
Vai tas zemes ceļš, kas iet gar skulptūru, arī ved uz kādām mājām?
Tur var tikt ārā uz Piksāru baznīcu. Tā (rāda uz māju blakus asfaltētajam laukumam Igaunijas pusē) agrāk bija igauņu sarga māja, tur tagad neviens nedzīvo. Tas bija 40. gados, vēl pat pirms. Igauņu pusē mājiņai jumts iebrucis. Mūsu pusē vēl turas.
Tur, viņā pusē, kur mežs, bija pļavas. Kad te bija pirmais pasākums, bija tīrums. Tagad vairs pat cauri netiek. Brikšņi. Pirmo pasākuma vietu vispār vairs neredz.
Te (rāda uz grāvi starp skulptūru un Igaunijas pusi) doma bija tiltiņu taisīt. Ideja nāca no latviešu puses, igauņi piebiedrojās, bet robežsargi neatļāva – nedrīkstot būt tādas būves.
MARUTA KRASTIŅA pie Latvijas-Igaunijas robežzīmes. Ulda Rusmaņa foto