Tā spriežu, jo – kaut ieganstu un pat īsta pamata netrūka – Latvijas sabiedrība šogad diezgan veiksmīgi spēja iztikt bez tīksmīgās ņerkšķēšanas, ka «vissslikti, vissietuzgalu». Šķiet, šī tiešām mums patiesībā būs tāda pārtikušu gadu «izprieca». Iespējams, svarīgu terapeitisko ieguldījumu te deva Dziesmu svētki un Latvijas hokeja «bronzas laikmets».
Tautsaimniecības sabremzēšanās, protams, nebija mūsu pašu vaina. Taču arī mūsu – galvenokārt gan uzņēmēju un valsts varas – iespējas kaut ko vērst uz labu bija vairāk nekā niecīgas. Joprojām baidos, ka Valsts prezidenta, Jāņa Reira un citu likumdevēju brašā cīņa ar «plēsīgajām bankām» galu galā izrādīsies Latvijas ekonomikai sniegts lāča pakalpojums. Frankfurtē pie Mainas tas jau ir pamanīts, un Eiropas Centrālā banka ir sākusi dusmoties.