Cilvēki, pamanot šādas pēkšņas, negaidītas mežinieku uzmanības izpausmes, bieži vien mēdz necerētos ciemiņus gan ar kaut ko pabarot, gan arī samīļot, pat nepieļaujot domu, ka dzīvnieku neadekvāta, neprognozējama rīcība vispirms jau liecina par kādu slimību.
Pirms gada Zemkopības ministrijas organizētajā reģionālās preses dienā ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Antra Briņķe, runājot par biodrošību lauksaimniecības dzīvniekiem un medībās, piekodināja, cik ļoti svarīgi ir apzināties un nekad nejaukt meža lietas ar mājas lietām. To ignorējot, tieši vai netieši iespējams pārnest infekcijas slimību ierosinātājus no meža dzīvniekiem uz lauksaimniecības dzīvniekiem.
Viena no samērā jaunām Eiropas problēmām, izrādās, ir tā dēvētā hroniskā novājēšanas slimība (HNS) briežu dzimtas dzīvniekiem – aļņiem, baltastes briežiem, staltbriežiem, stirnām un ziemeļbriežiem. Pasaulē šī slimība zināma jau kopš 1967. gada, tā ir identificēta ASV, Kanādā, Norvēģijā, bet no 2018. gada arī Somijā netālu no Krievijas robežas.