Šajā reizē stāsts ir par kādu operatoru, kurā sieviete iegādājās mobilo telefonu uz līzinga ar garantijas laiku divi gadi. Šo divu gadu laikā ar vienām un tām pašām problēmām telefons vests remontēt trīs reizes. Protams, remonta laikā cita telefona nav, un mūsdienās dzīve bez tā rada zināmas neērtības un iekšēju diskomfortu. Operators jau tev nepiedāvā vietā palietot kādu citu, jo uzskata, ka nav pie defektiem vainīgs. Griežoties ar telefonu pie operatora trešo reizi, slēdziens bijis tāds, ka tas esot nomests zemē, tāpēc vaina jāuzņemas pircējam. Apskatīju šo telefonu, jo arī man tāds reiz bija. Man tas kritis divas reizes, un abas reizes mainīju displeju. Tāpēc domāju, ka operatoram un remontētāju firmai nevajadzētu aizbildināties. Klients operatoram jautāja: kāds tagad būtu risinājums? Atbilde: pērciet jaunu. Bet kāpēc gan būtu jāpērk jauns telefons, ja šis ir tikai nepilnus divus gadus vecs ar garantiju?
Aizstāvēt patērētāju nevēlas neviens
Burtu izmērs