Ar iestāstīšanu pie «lāča ādas» netikt

Tādēļ «nenomedītā lāča ādas» izteiksmīga dalīšana sākās,veidojot pieteikumu, kā izmantot turpat divus miljardus eiro, kurus Latvija varētu saņemt no Eiropas Komisijas (EK) pērn ierosinātā Eiropas atveseļošanas plāna. Jau uzzinot par iespējām tikt pie lielas naudas, starp partijām, kuras ir atbildīgas par ministrijām, sākās tāda stīvēšanās, ka vajadzību apmierināšanai pat ar trim «lāčādām» nepietiktu: kopējā pieteikumu summa sasniedza 7,5 miljardus eiro. Trīs ministrijas vien katra prasīja vismaz miljardu. Ekonomikas ministrija paredzēja naudu uzņēmumu produktivitātes celšanai, siltināt mājas, celt energoefektivitāti. Satiksmes ministrija – reformēt satiksmi Rīgā un tās apkārtnē, novirzot kravas auto prom no centra un pasažierus pārsēdinot sabiedriskajā transportā. VARAM naudu prasīja, lai teritoriālās reformas ietvaros remontētu ceļus un citu infra­struktūru. Milzīgo apetīti kritizēja jau premjers Krišjānis Kariņs: «Mana reakcija uz to faktiski vairāk vai mazāk ir dusmas, jo mēs nedrīkstam valstī domāt tikai, kā izmantot līdzekļus, kā, žargonā runājot, apgūt naudu, bet mums vispirms ir jāvienojas par kopīgiem konkrētiem mērķiem. Politiskais tirgus nevar palielināties.» Summu pieprasījumus ministrijas bija spiestas samazināt. Pēc tam, jau 9. februārī, neieklausoties arī valdības sociālo un sadarbības partneru kritikā par Latvijas plāna projekta nekvalitatīvu izstrādi, tas tika iesniegts EK. Ministri priecājās: gan jau gada otrajā pusē Latvijai varētu būt pieejama daļa no mums paredzētajiem līdzekļiem.