Ar labdarību var mainīt kopienu

Labdarība nereti sākas ar tuvāko – ģimeni. Tur tu ziedo savu laiku un līdzekļus, lai kaut kas uzlabotos. Tad ir gatavība palīdzēt, lai kaut kas mainītos kāpņutelpā, tad pagalmā, tad jau pašu vai bērnu skolā. Tas ir līmenis, kas skar tevi personīgi. Tālāk seko apziņa, ka var palīdzēt arī ārpus sava personīgā loka. Tad sākas labdarība, kas ir balstīta žēlsirdībā, – ir sapratne, ka ir cilvēks, kam ir veselības problēmas, un es gribu viņam palīdzēt. Tāda ir cilvēka daba – just līdzi otram. 
Tomēr ir vēl viens līmenis – ka ar labdarību varam mainīt kaut ko sistēmā vai ieguldīt naudu kaut kur, kas šobrīd vēl nav redzams. Līdz tam ir jāizaug, un ir arvien vairāk cilvēku, kas to saprot.