Inteliģents, ļoti komunikabls vīrs ar labu humora izjūtu, kurš augstu novērtēja gan Valmieras pašvaldību kā sadarbības partneri šajā sarežģītajā procesā, kas sākts jau 2017. gadā, gan arī celtnieku veikumu.
1985. gadā celtajā memoriālā laika zobs daudzviet neatgriezeniski sabojājis izmantošanas brīdī ekskluzīvo Allažu šūnakmeni, kura ieguve jau sen pārtraukta, tāpēc uz autentiskām rezerves daļām atjaunotājiem nenācās cerēt. Talkā nācis raupjš betonējums un vairāku toņu marmors. Var tikai uzteikt Sanart vīru veikumu.
Valmiera šajā vietā atkal var bez bažām uzņemt viesus, jo vērienīgais vides objekts pamazām tiek prasmīgi sakārtots. Tiem, kuriem šāda veida pieminekļi Latvijā vispirms saistās ar politiku un tāpēc joprojām ir kā dadzis acīs, gribu uzsvērt, ka šeit atdusas ne tikai vairāk kā 500 PSRS karavīru un virsnieku, bet arī vairāk nekā 300 Otrajā pasaules karā bojā gājušas civilpersonas (pārapbedītas no 13 vietām) no mūsu pašu valsts, viņu vārdi vēl tiek precizēti, lai pēc tam arī šiem mirušajiem katram šeit, memoriālā, būtu sava piemiņas plāksnīte.