Tolaik, kā zināms, patiesība bija viena un neapstrīdama – tā, kuru pauda vienīgā un nemaldīgā komunistiskā partija. Vai šobrīd, kad partiju saradies vesels lērums, būtu kas būtiski mainījies, ja neņem vērā sīkos savstarpējos kašķus, kuri pārmantojušies no Tautas frontes un Interfrontes ķīviņiem, kuri, jāatzīst, vēl bija kaut cik argumentēti? Ar nožēlu jāatzīst, ka ne diezko, jo patiesības monopols tāpat kā tolaik piederēja, tā arī šobrīd pieder pie varas esošajiem spēkiem, kuru vieduma un gudrības slavināšanai radīti speciāli sabiedrisko attiecību dienesti, sākot no pašvaldībām līdz pat ministrijām. Bet gadījumiem, ja kādam plānprātīgam indivīdam būs iebildumi pret valstī notiekošo un viņš sadomās kaut vai «izteikt publisku aicinājumu grozīt valsts iekārtu Latvijā», radīts speciāls likums, kas paredz līdz pat 5 gadiem aiz restēm pēc principa kas nav ar mums, tas ir pret mums.
Ar skatu gaišajā pagātnē
Burtu izmērs