Starp šīm galvaspilsētām ir arī Rīga, Viļņa un Tallina, un Baltijas valstīs oficiālā līmenī tas tiek uzskatīts par nepieņemamu, norādot – raugoties no mūsu skatu punkta, šie notikumi nebija nekāda atbrīvošana, bet gan viena okupācijas režīma nomaiņa ar citu, bet Baltijas valstīm II pasaules karš beidzās tikai vēl 45 gadus vēlāk – kad no tām tika izvests padomju okupācijas karaspēks. Lai atgādinātu šo nostāju, Krievijas pusei arī tiek iesniegtas diplomātiskās notas un sperti citi līdzīgi soļi.
Krievijā par ārkārtīgi dārgu cenu izcīnītā uzvara II pasaules karā tikmēr ir notikums ar sakrālu nozīmi, pie tam ne tikai oficiālajā, bet arī lielākās daļas iedzīvotāju līmenī. Attiecīgi arī nacistu sakāves 75. gadadienas atzīmēšana tiek plānota ar atbilstošu vērienu, tajā skaitā ar salūtiem atzīmējot nozīmīgus notikumus padomju spēku «gājienā uz Berlīni». Diplomātisko protestu un iebildumu dēļ svētku programmu neviens, protams, nemainīs un salūtus neatcels. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pasākumu programma ir paredzēta galvenokārt valsts iekšējai lietošanai.