Šogad sūdzamies par vēlu pavasari, bet nupat klausos, ko stāsta žurnālisti, kas strādā Ukrainas austrumos: tur viss ziedos, silti, bet tautai to grūti sajust. Normāli domājošiem un jūtošiem cilvēkiem šis pavasaris ir nozagts. Viņi gan ir sīvi un saka, ka būs citi, jauni un labāki pavasari, bet ienaidnieks gan tumsā un postā būs ierāvis krievu tautu. Ir tik tiešām grūti iedomāties, kā no šāda grēka atmazgāties. Ir tik absurdi dzirdēt, ka Francijas līderis Makrons un, izrādās, vēl arī citu valstu vadītāji lūguši Ukrainai spert piekāpīgus soļus, lai Krievijas un Putina reputāciju vēl iespējams kaut kā saglābt. Kā un kāpēc?
Šis karš izgaismo varas un tautas. Nevienam vairs nav šaubu, kāda lielvara mums kaimiņos. Un nevajag vairs nekādu ilūziju.