Mīklas atminējumā pie loga pienākusī ir rītausma. Neņemos gan to pat salīdzinājumā attiecināt uz visu teritoriālo reformu ar iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanas vai neuzklausīšanas dažādiem pasākumiem un lēmumiem. Taču Artūra Toma Pleša (Attīstībai/Par) vadītajai ATR komisijai priekšlikumu izskatīšana pat attālināti, videokonferences režīmā, izdodas raiti, salīdzinājumā ar līdzšinējām debatēm Saeimā pat pieklusināti. Pirmās sēdes gan radīja bažas, ka arī tajās opozīcija iesaistīsies ar ilgstošām debatēšanas bremzēm. Taču priekšlikumu kamoliņš sāka raiti tīties, kad it kā gluži negaidīti komisija atbalstīja Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu par Ventspils un Jelgavas saglabāšanu par pilsētām bez novadiem. Nu var izrādīties, ka ZZS šos savus pilsētcietokšņus (zaļzemnieku mēri tajos ir jau gadiem) būs izdevies nosargāt. Pat klusie telefoni un arī politiķi pagaidām klusē, par kādu cenu varas partijas ir gatavas ļaut zaļzemniekiem šos cietokšņus paturēt sev. Taču ir vismaz skaidrs vēstījums, ka valdība stingri apņēmusies «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma» projektu trešajā lasījumā dabūt Saeimā cauri jau līdz šī mēneša beigām, jo projektam par likumu ir jākļūst vismaz gadu pirms nākamajām pašvaldības vēlēšanām. Bet tās jau būs 2021. gada 6. jūnijā. Tādēļ laika strīdiem vairs nav. Kad nav vairs kur atkāpties, nākas vien piekāpties.
Manuprāt, Artūrs Toms Plešs, vadot komisijas sēdes, ļoti gudri panāca vienošanos, ka vispirms raiti tiek caurlūkoti tie priekšlikumi, par kuriem ir pietiekami liela skaidrība, ka komisijā tie deputātu vairākuma atbalstu negūs. Vairāk debatējamo, it sevišķi to, par kuriem attālināti izteikties bija aicināti arī Saeimas juridiskā dienesta, kā arī pašvaldību pārstāvji, izskatīšana tika atlikta uz vēlākām sēdēm. Taču, kad pagājušajā nedēļā komisijā sāka skatīt arī šos atliktos, izrādījās, ka šādu pieteikto priekšlikumu skaits ir ļoti sarucis. Daļēji tādēļ, ka vairākus no tiem jau bija apgāzuši vai pretrunīgā situācijā nostādījuši iepriekšējie raitie balsojumi. Daļēji vēl tādēļ, ka vairāki deputāti savus priekšlikumus atsauca vai vismaz neaizstāvēja. Arī Jānis Cielēns (JKP), lai aizstāvētu savu priekšlikumu arī Valku pievienot Valmieras novadam, videodiskusijai, lai gan bija aicināts, pat nepieslēdzās. Viņa partijas biedrs ATR komisijas loceklis Andris Kazinovskis vien skaidroja, ka šāds priekšlikums pieteikts, ja gadījumā tiek skatīta iespēja Valkas novadu vispār likvidēt. Taču, cik noprotams, JKP šādu iespēju ar citām valdības partijām nav pat pārrunājusi, jo nešaubīgi «pret» nobalsoja vispirms Artūrs Toms Plešs, tad vienotā rindā arī Ēriks Pucens (KPV LV), Arvils Ašeradens (JV), Jānis Dombrava (NA).
Būtībā ATR komisija visu priekšlikumu izskatīšanai punktu varēja pielikt jau piektdien. Taču tikai rītā pirms sēdes kļuva zināms, ka arī partija KPV LV ir nolēmusi atbalstīt Jēkabpils saglabāšanu kā atsevišķu pilsētu bez novada. Tādu ideju jau bija virzījusi vispirms «Jaunā vienotība», kura pārstāv arī Jēkabpils reģionālās partijas intereses. Sak, ja jau piekāpāmies ZZS Ventspils un Jelgavas statusa noteikšanā, mums taču ir tiesības aizstāvēt arī savu interešu bastionus. Lai kaut vai vēl vienas pilsētas atsevišķā statusa dēļ grīstē nesaiet vai visa novadu reforma, vakar par šo pieteikumu (un laikam gan arī par turpmāko vienotāko rīcību) jau sprieda visa valdības koalīcija. Tās lēmums acīmredzot izpaudīsies ATR komisijas šīsdienas, cerams, pēdējā balsojumā. Pats būtiskākais jau ir jautājums, cik lielā mērā koalīcijas deputāti Saeimā respektēs komisijā atbalstītos vai neatbalstītos priekšlikumus. Spēku samērs komisijā, kurā ir pa vienam deputātam no septiņām frakcijām, neatspoguļo spēku samēru Saeimā, jo katrā no frakcijām ir atšķirīgs deputātu skaits. Tādēļ politiķi paredz, ka Saeimā «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma» galīgā varianta tapšanā vēl iespējama it kā jau noraidītu priekšlikumu augšā celšana. Šīs piecu partiju valdošās koalīcijas vēsturē jau ir vairāki balsojumi, kad kāda no partijām, talkā ņemot opozīcijas balsojumu, dabū cauri tikai sev labvēlīgu lēmumu. Kad nu vēlēšanas nākamgad būs dižnovados, kur sarakstos varēs ierakstīt kandidātus vien no kādas partijas, skaidrs, ka ir jau sākusies nākamo pašvaldību vēlēšanu kampaņa.