Lēmumu, ka šie dokumenti nododami atklātībai un brīvai izpētei, minētā komisija pieņēma jau 2015. gadā, to motivējot ar nepieciešamību pēc vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības. Tiesa, tā kā jautājums ir politisks un ļoti jūtīgs, galīgo lēmumu, ja, protams, šis jautājums vispār tiks skatīts, nepieņems nedz vēsturnieku komisija, nedz arī Valsts prezidents, bet gan valsts parlaments — Saeima.
Tikmēr parlamentārieši, visticamāk, sekos Satversmes aizsardzības biroja (SAB) ieteikumam un čekas maisus neatvērs, jo ir daudz loģisku apsvērumu par labu tam, ka to nevajadzētu darīt, nekā argumentu, kamdēļ to vajadzētu darīt. Pirmkārt jau ir skaidri zināms, ka Latvijā atrodas ne tuvu visa ar mūsu valsti saistītā kartotēka, liels skaits dokumentu atrodas arī Krievijā, pie tam pastāv visai pamatotas aizdomas, ka tieši šie, Latvijā neesošie arhīvi, satur informāciju par vērtīgākajiem (raugoties no VDK viedokļa, protams) un padomju varai centīgāk kalpojušajiem kadriem.