Baltijas ceļa vēstījums

Mēs nostājāmies, pat diezgan labi vēl apzinoties, ka tajos gados ne vienai vien pasaules lielvarai PSRS sabrucināšana un neatkarības atgūšana Baltijas valstīm nav pats aktuālākais jautājums. Tikai pēc 30 gadiem, kā šajā svētku reizē, nu jau ne vien vietējiem, bet arī ietekmīgiem politiķiem no ASV, Vācijas, Zviedrijas nākas atzīt, ka Baltijas ceļam ir bijusi pat ļoti būtiska nozīme PSRS lielvaras sabrukuma aizsākumā. Tas nu pasaulei tika stāstīts dažādās intervijās un runās. Taču starp daudzajām svētkos teiktajām, pat pārspīlēti slavinošajām runām un atbilžu meklējumiem uz jautājumu, vai arī šodien triju Baltijas valstu tautas spētu nostāties tipat vienotā, daudzskaitlīgā ierindā, man visdziļāk atmiņā iegūlusies LU Teoloģijas fakultātes docenta Jura Cālīša atziņa, ka divreiz vienā upē iekāpt nav iespējams. Tāpat kā pēc mirkļa ar strauji mainīgo ūdeni upe jau ir cita, tā arī ceļš un vajadzība pēc tā šodien jau būs cita. Cienījamais teologs trīsdesmit gadu distancē visaugstāk vērtē to, ka cauri ilgajiem nebrīves un arī smagu represiju gadiem visās trijās Baltijas tautās ir izdzīvojuši tādi spēka avoti, kas šīm tautām visvajadzīgākajā brīdī saplūda vienotā plūdumā, ko apturēt neuzdrošinājās pat dzelžotā lielvara.