Ja vēl plašākā nozīmē, tad barikāžu laiks parādīja Latvijas iedzīvotāju pārliecinoša vairākuma nevēlēšanos turpināt dzīvot izkurtējušas, represīvas un nebrīvas sistēmas ietvaros, kā arī gatavību savu iespēju robežās stāties pretim šai sistēmai. Pat neraugoties uz to, ka pretimstāvēšanas iznākums ne tuvu nebija skaidrs, bet brutāla spēka samērs par labu pretējai pusei – nenoliedzams. Savukārt par iespējamajām sekām sistēmas uzvaras gadījumā uzskatāmi liecināja vairāku desmitgažu represīvā pieredze komunistiskā režīma izpildījumā.
Kopumā barikāžu laiks bija radikāla izšķiršanās par labu brīvībai un pašcieņai, par kurām priekšstati mums gan bija atklāti idealizēti. Tāpat barikāžu laiks nenoliedzami bija pašas lielākās un visaptverošākās nacionālās vienotības brīdis latviešu tautas vēsturē. Ir maz šaubu, ka šajā ziņā tika daudzkārt pārspēts arī Latvijas Republikas dibināšanas laiks 1918. gadā, kad viedokļi par nākotni ne tuvu nebija tik vienprātīgi.