Tādus nomierinošus vārdus dzirdot, pārņem teju vai piemirstas jūtas: tik ļoti, ļoti gribas ticēt to vēstošām «galvām televizorā». Nu, vismaz Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš – kā jau tādā arodā un amatā pienākas – nekad nav ar vārdiem mētājies un tādējādi devalvējis sabiedrības uzticību viņa sacītajam. Kaut arī ģenerālleitnantam tagad jāsūta vairāk savu vīru un sievu uz austrumu robežām, kur paši robežsargi vairs īsti netiek galā ar Baķkas Lukašenko vaļā palaisto «patvēruma meklētāju» straumi.
Tur robežsardzei palīgā iet ne tikai mūsu armijnieki, bet arī igauņu kolēģi. Tagad uz NATO un ES ārējās austrumu robežas «caurumi žogā» tiek aizbāzti ar dzīviem cilvēkiem (un dienesta suņiem) tāpēc, ka paša robežžoga daudzviet joprojām nav. Kaut arī mums tā ierīkošanai bija daudzi gadi mierīga laika, pietiekami daudz naudas un apņēmīgi solījumi Briselei.