«Covid-19» fiskālais efekts

Tas droši vien arī notiks – par spīti vispārējai moralizēšanai, kauninot partijas, ka tās spekulatīvi piesaukušas koronavīrusu savās nevajadzīgi publikā palaistajās Rīgas domes vēlēšanu reklāmās. Gribētos vien Krišjānim Kariņam aizrādīt – vēršoties pie tautas, kas ar uzviju baudījusi svešu varu agresiju, viņam derētu izmantot kādu citu epitetu paša un valdības apņēmības apliecināšanai. Kaut vai «kareivīgs»…
Koalīcijas vadību iedrošina necerētais atvieglojums, ko tai rada administratīvi teritoriālās reformas bezgalīgās izskatīšanas pēkšņā apraušana Saeimā. Pat kareivīgākie opozīcijas deputāti pieteiktā ārkārtas stāvokļa apzinīgumā atsauca daudzos priekšlikumus. Tagad valsts varā valda paļāvība, ka arī uzņēmēji, mediji vai citi kurnētāji «stāvēs miera stājā» un daudz neiebildīs. Tāpat ministrus un deputātus kūda cerība, ka «uzvarētājus netiesā». Viņi pieļauj, ka tad, kad atkal kopā drīkstēs pulcēties vairāk par desmit cilvēkiem, bet viss jau būs veikli apdarīts, pašiem neapmierinātajiem šķitīs bezjēdzīgi protestēt.
Mums jau ir nepatīkamas atmiņas par «smukās šahmatistes» labi iesākto, bet beigās pavisam samocīto nodokļu reformu. Taču šie sagrozījumi vismaz tika pieņemti normālā demokrātiskā procedūrā, asās parlamentārās un publiskās debatēs. Ko padarīsi, ja satraukums par valsts kases piepildīšanu (un melīgās bailes, ka tikai «tauta nenodzeras») latvju politiķos vienmēr ir spēcīgāks par vēlmi attīstīt ekonomiku un atstāt cilvēku pašu ziņā lielāku viņu ieņēmumu daļu… 
Tagad varam vien minēt, ko sastrādās Kariņa valdība un Reira ministrija, jūtoties krietni brīvāk. Kā smejies (kaut te vairs smiekli nenāk) – tautai krīze, valdībai iespēja. 
Jānis Reirs ziņu aģentūrai LETA aizvakar pat apgalvoja: tieši koronavīrusa izraisītā slimība pierāda, cik nepieciešami ir nodokļu sistēmas uzlabojumi. Īpaši sociālās aizsardzības jomā. Mikrouzņēmumi un arī ~100 tūkstoši darba ņēmēju, kas nav nodarbināti pilnu darba slodzi, neveic attiecīgās iemaksas pat minimālā līmenī un tāpēc tagad ir neaizsargāti. (Nodokļu sistēmas pārskatīšana neattiekšoties uz vairāk nekā 600 tūkstošiem vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem, kas maksā visus nodokļus.)
Fiskālās disciplīnas padome – Saeimas ieceltu ekspertu grupa šādas disciplīnas uzraudzīšanai – gan atļāvās aicināt valdību tās reformas plānus un «citus fiskāli jūtīgus pasākumus» atlikt līdz laikam, kad stāvoklis uzlabojas. Ekonomika tagad bremzēsies, nodokļu ieņēmumi tāpat būs mazāki par plānotajiem, budžeta deficīts pieaugs…
Valdība šādas avantūras attaisnošanai jau ir apgādājusies ar «morālo vairogu». Tā ir pēkšņi atrastā iespēja likt lietā vienu miljardu eiro (daļēji no Valsts kases uzkrājumiem), lai kompensētu zaudējumus, ko Latvijas uzņēmumiem un tajos strādājošiem nodarīs «Covid-19». Tāpat pastāv iespēja pārdalīt vēl projektos nesadalīto eirofondu naudu – 600 miljonus eiro, arī Eiropas Investīciju bankā atrodas 400 miljoni dažādiem «finanšu instrumentiem». Pēkšņi izrādās, ka gaudulīgi sīkstā Kariņa valdība ir bagāta kā trollis… 
Ar laiku uzņēmēju atbalsta mehānismu vēl varēšot papildināt, vakar solīja apvienības «Attīstībai/Par!» Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts. Cerība uz divu miljardu kliņģerlietu pieklusinās uzņēmēju organizāciju iebildumus par viņiem netīkamiem «agresīvās» reformas jaunievedumiem. Mārim Kučinskim un DRO tās ar solījumu neaizbāztu muti skaļi pauda neapmierinātību par fiskālās likumdošanas brīnumiem. 
Finanšu ministrs pēc otrdienas valdības sēdes skaidroja, ka visvairāk skartajām nozarēm valsts nepieciešamības gadījumā maksās darbinieku – bet ne, piemēram, to valdes locekļu! – atalgojumu 75 procentu apmērā (maksimāli – 700 eiro). Vakardienas valdība šādu likumprojektu apstiprināja, un šodien tas būtu jāskata Saeimai.
Kas zina, cik mums visiem vēl izmaksās šī Kariņa un Reira pēkšņā devība? Taču panika tiek apdzēsta.