«Nav jau atbildes, kas ir brīvība. Nav formulas, definīcijas, un mēs brīvību varam atrast, bet diemžēl atkal pazaudēt. Bieži un nemitīgi. Es domāju – kas tad ir Milda? Vai tā ir mūsu Brīvība, kas tur rokās Kosmosu, vai tā ir Māte Latvija, kas tur rokās novadus, vai Brīvība tur rokās novadus? Varbūt tas ir cilvēks, kas tur rokās savu Brīvību?
Un tad man radās jautājums: cik ir starp mums cilvēku, kas šo vērtību var rokās noturēt? Ir jāpiezemējas šajā apcerē un kāds jānosauc vārdā. Kas ir viņi, kas turējuši un atbalstījuši brīvību? Es uzreiz atminējos par trim: Gunāru Astru, Lidiju Lasmani un Broņislavu Martuževu.
Ja Latvija būtu karaliste, tad, man liekas, viņi būtu mūsu karaļi un karalienes. Viņi bija disidenti, kuri brīvības zvaigznes spēja glabāt, atdot tālākiem laikiem… Gunārs Astra… 20 gadus viņš pavadīja cietumā. Ne 20 dienas vai nedēļas, bet 20 gadus… Un Lidija Lasmane – 14… Un, līdzko viņi izcieta šo sodu un pazemojumu, nonāca ārpus ieslodzījuma, viņi turpināja tieši to pašu ceļu, skaidri zinot, ka atkal droši vien būs tas pats.