Tā gatava cīnīties un atkarot katru savas zemes centimetru. Un cik nežēlīga ir šī cīņa, cik dārgi būs samaksāts par šo uzvaru.
Runājos ar ukraiņiem, jā, viņi gaida kara beigas, bet viņi tikpat labi zina, ka šajā dienā būs nevaldāmu asaru plūdi. Mazliet aiz laimes, bet tobrīd vistiešāk nāks arī sapratne par to, cik daudz ir zaudēts: pilsētas nopostītas, zeme izdedzināta, attīstībā valsts atgrūsta atpakaļ par vairākiem gadiem, bet galvenais cilvēki… Karš būs paņēmis tūkstošus, vēl tūkstošu dzīves izpostījis, dzimtu likteņus salauzis. Ukraina nupat pateikusi, ka krituši 9000 aizstāvju, bet cik ievainoti, sakropļoti? Cik bojā būs gājuši iedzīvotāji? Pārāk skaudra fotogalerija nupat klīda apkārt sociālajos tīklos. Tikai bērni: zīdainīši, pirmsskolas vecuma meitenītes un puikas, pusaudži, jaunieši. 50 Mariupolē mirušu bērnu sejas – smaidīgas, laimīgas… Pirms kara. Un tie ir nosauktie upuri. Tik bezjēdzīgs ir šis karš! Bet Ukrainai ir jābūt.