Valdībā acīmredzami tiek pašpārliecināti uzskatīts, ka līdz vēlēšanām ir «pietiekami tālu». Citkārt tā diez vai pieļautu, ka apmēram desmit tūkstošiem vecu cilvēku vai pabalstu saņēmēju, tik pēkšņi atstājot viņus bez naudas, tiek sacūkota jau tā nebūt ne vienkāršā ikdiena. Tāpat diez vai partijām gribētos, ka sabiedrībā varētu tikt izsaukts jauns panikas, naudas izņemšanas un «zeķu banku» vilnis.
Ne jau uz pašu galvu kredītiestāžu uzraugs ķērās pie tik demonstratīvām represijām, uzzinot, ka 15.a ugustā Eiropas Centrālā banka, PNB bankas tiešais uzraugs, nolēma to atzīt par tādu finanšu iestādi, kas nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Svaigi ieceltā komisijas vadītāja Kristīne Černaja-Mežmale pietiekami skaidri zina, ko politiķi no viņas sagaida – un arī to, kāpēc valdība gan ar ļaunu, gan ar labu, gan ar «zelta parašūtu» centās no šī krēsla izdabūt tik «cietpaurīgo» priekšteci Pēteru Putniņu. Pieļauju, ka viņa vadībā FKTK atrastu daudz racionālāku un klientiem humānāku, bet mazāk dramatisku risinājumu bankas kontrolei. Taču, baidos, kādam obligāti vajadzēja «šovu», lai uzskatāmi parādītu visai pasaulei, cik konsekventi Latvija apkaro blēdīgas bankas.