Ik reizi, redzot, ar kādu cieņu un lepnumu mazie un lielie, jau augstskolas beigušie skauti nes savu formu, pārņem īpašas sajūtas par mūsu jauniešiem. Vairāki skolotāji šajās dienās izteikuši pat apbrīnu par skolēnu patiesi lielo interesi par 1991. gada janvāra notikumiem. Vēsturniece I. Amoliņa pēc vēstures stundām un Z. Vidiņa filmas Tēva barikādes izrādīšanas Valmieras Valsts ģimnāzijas vidusskolēniem, atbildot uz jauniešu daudzajiem jautājumiem, sadzirdējusi: viss ir pa īstam, viņu interesē nav ne uzspēles, ne zināmas nodevas šim laikam. Ģimnāzisti godīgi atzinuši: ja arī vecāki, vecvecāki ir stāstījuši par savām barikāžu dienām, tad ar savu rīcību nav īpaši lepojušies, jo to uztvēruši kā pašsaprotamu. Un arī jaunieši tikpat nopietni uztver šo Latvijas jauno laiku vēstures daļu, jo vēlas uzzināt, ko pēc gadiem stāstīt jau citiem.
Dvēseles stundas ugunskuru gaismā
Burtu izmērs