Labo darbu čempione Dana Reizniece-Ozola šo savas valsts finanšu sistēmas vadības laikā sastrādāto vai – tā pat skanētu labāk – nepadarīto darbu labprāt tā kaunīgi paslaucītu zem lielā tepiķa, taču no tā lietas būtība noteikti nemainītos. Jo tā ir vesela prasību buķete no ārpuses!
Vēl atlikusī šī gada daļa un arī nākamais gads sola ļoti smagu darbu, lai Latvija ar prasītajiem panākumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā sagaidītu atkārtotu Eiropas Padomes Moneyval komisijas novērtējumu. Ja tas mūsu valstij būs neglaimojošs, Latvijai ir visas iespējas nokļūt pasaules valstu pelēkajā sarakstā… To, ka Moneyval iecerējusi plašu kompleksu pārbaudi Latvijā, mūsu valdība uzzināja pirms trim gadiem, taču tā īsti neiespringa lietu sakārtošanai, vismaz Finanšu ministrijas padotās banku kontroles iestādes turpināja dzīvot ierastajā režīmā: kaut ko pārbaudīja, kādam pakratīja ar pirkstu… Vēl šī gada janvārī Moneyval eksperti uz Rīgu atsūtīja sava ziņojuma pirmo lasījumu – tas, izņemot vienu efektivitātes rādījumu, bija tīri ciešams.
Un tad nāca pamatīgs nokdauns! 13. februāris izrādījās īsta melnā otrdiena Latvijai, jo tieši todien tika publiskots Financial Crimes Enforcement Network (FinCEN) ziņojums par nopietnām naudas atmazgāšanas lietām līdz tam tik cildenajā ABLV Bank. Latvijas precedents, kā atzīst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, «faktiski ir licis nosarkt visai Eiropai».