Pēc ziņām, ka varētu sākties kara darbība, cerējām, ka tā nenotiks. Cerējām, ka Krievija apstāsies pēc Luhanskas un Doņeckas «republiku» atzīšanas. To, starp citu, kā iespējamo notikumu attīstību prognozēja daudzi. Cerējām, ka bruņots konflikts jau iepriekšējā variantā turpināsies gadiem.
Traģiski, bet varam atrast sakritības gluži kā par 1939. gadu, ko mācām skolā par Otrā pasaules kara sākumu. Pirms iebrukuma Polijā Vācija sarīkoja tā saukto «Gleivicas incidentu» – vācu specvienība iebruka Vācijas teritorijā esošas mazpilsētas radio stacijā, pa radio pārraidīja īsu, pret Vāciju vērstu uzsaukumu un radio staciju izdemolēja, kā pierādījumus atstājot nogalinātus, poļu formās pārģērbtus koncentrācijas nometnes ieslodzītos. Līdzīgi rīkojās arī PSRS, meklējot ieganstu iebrukumam Somijā.
Arī tagad nekas nav mainījies. Kremļa saimnieks sāka ar Ukrainas apvainojumiem genocīdā pret Donbasa iedzīvotājiem, pārmeta Ukrainai tās ārpolitikas kursu un virzību uz NATO. Pretēji gaidītajam, iebrukumam pat nevajadzēja izdomāto ieganstu. Nepatīkat, un viss!