Protams, var jau vīpsnāt par to, ka «Latvijas Fakti» bijušā premjera Māra Kučinska bijušā padomnieka Aigara Freimaņa vadībā ir gluži vai spiesti uzturēt ZZS kandidātiem pārliecību par viņiem gaidāmo veiksmi. Taču arī starptautiskā uzņēmuma «Factum» Rīgas nodaļas aptaujas (tiesa, tās veiktas tikai interneta vidē) sola, ka zaļzemniekiem būs viens eiromandāts.
Smagu sakāvi piedzīvojušajai un no valsts varas pilnībā atstumtajai četru partiju savienībai ir vajadzīga pārstāvniecība EP kā apliecinājums sabiedrībai, ka tās slīdēšana pretim galīgam sabrukumam ir apturēta. Tā vārdā saraksta galvgalī startē abi, pieļauju, tiešām paši spēcīgākie ZZS politiķi – nesenie ministri Dana Reizniece-Ozola un Raimonds Bergmanis. Viņiem asistē valmierietis Ringolds Arnītis, Daugavpils Universitātes prorektors Arvīds Barševskis un Saeimas deputāts Viktors Valainis, kura veiksme vēlēšanās aprāva Augusta Brigmaņa karjeru.
Manuprāt, ZZS klupšanas akmens ir idejiskais apjukums, kas tajā valda pēc Saeimas vēlēšanām – īpaši zemsaviešos. To vadoņi, tēlaini izsakoties, vēlas «izkāpt no dubļainajiem gumijniekiem», lai netiktu sabiedrībā uztverti kā tikai un vienīgi laucinieku un lauksaimnieku politiskie pārstāvji. Taču kam ir vajadzīgs «Vienotības» centīgs atdarinājums, ja joprojām pieejams oriģināls?
«Factum» veiktās aptaujas mandātu sola arī eiroentuziasma pārpilnajiem «Progresīvajiem». Viņi sevi dēvē par «jauno zaļo» un «jauno sociāldemokrātu» partiju, piesakot lozungu «Vairāk Eiropas!». Tā ir arī «jaunā zili rozā» partija, jo uzsvērti uzstāj uz homoseksuālu cilvēku tiesībām precēties un adoptēt bērnus.
Saraksta līderi ir Gunta Anča, Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas «SUSTENTO» valdes priekšsēdētāja, un partijas ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kādreizējais «Delnas» vadītājs (un Ingrīdas Ūdres politiskās karjeras aprāvējs). Vēl pirmajā piecniekā ir skolotāja Antoņina Ņenaševa, vides aizsardzības aktīvists Edmunds Cepurītis un Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.
«Progresīvo» izredzes ļoti ierobežo demogrāfiskais stāvoklis – Latvijā fiziski trūkst jaunatnes, kuras vidū tad arī atrastos pietiekams skaits eiropeiski liberālkreiso vērtību atbalstītāju. Taču varbūt partijai izdodas atraut balsotājus no «Attīstībai/Par!», arī no «Vienotības» – īpaši tos, kuri lika plusus ārlietu ministram.
Latvijas Reģionu apvienībai neviena aptauja mandātu nesola, tomēr reitinga skaitļi (2-5%) ir pietiekami pieklājīgi Saeimā netikušai partijai. Saraksta sākumā, protams, ir bijušie likumdevēji – Edvards Smiltēns, Inga Bite, latgalists Juris Viļums – un Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. Otrajā pozīcijā liktā «tukšā muca» Mārtiņš Barkovskis – jeb, kā pats dēvējas, publicists Otto Ozols – diez vai jebkādi palīdzēs LRA izmisīgajiem centieniem.
Pavisam žēlīga situācija – ar, augstākais, 3 procentu reitingu «Factum» aptaujā – ir Saeimā kupli pārstāvētajai partijai KPV LV. Neraugoties uz tās vadības prastību, skandāliem un frakcijas sairumu, «suņubūda» izveidoja pavisam pieklājīgu kandidātu sarakstu. Tā līderis ir Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens. Aiz viņa seko ārsts Roberts Spručs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs; Beata Jonite, ekonomikas ministra padomniece; Saeimas deputāts Aivars Geidāns.