Ekspedīcija uz Cēsīm

Brauciens var sākties! Vispirms, traucoties pa augsto dzelzceļa uzbērumu, no augšas pamājam sveicienus z/s «Svitkas» lielajam ābeļdārzam, jo Valmieras tirgū ne reizi vien esam pirkuši šo māju gardos ābolus un bumbierus, ātri jāpaspēj pamāt arī dzelzceļa otrā pusē esošajiem «Vīnkalniem» — gardo itāļu picu cepējiem. Lodē stāstu par vietējā māla izmantošanu mūspuses keramiķu darbnīcās un Lodes ķieģeļu ražotnē. Sarkano ķieģeļu krāvumus redzam arī pa vilciena logu. Lielas daļas Valmieras daudzdzīvokļu māju celtniecībā izmantoti tieši šie — Lodes ķieģeļi. Jau laikus sagatavojamies varenajam pārbraucienam pa iespaidīgi augsto un apsargāto tiltu pār Amatu. Tad arī klāt galamērķis — Cēsis! Mazā braucēja pirmais secinājums: «Vilcienā ļoti patika, žēl tikai, ka brauciens bija tik īss!» Prieku dāvāja arī mirklis uz perona. Kad zēns izdomāja vilciena vadītājam pamāt atvadu sveicienu, pretī atskanēja skaļa taures atbilde.