Nupat Delfu portāla viedokļu kancelē Andris Bērziņš, ekspremjers (jā, ne veiksmīgākais, bet arī ne tas sliktākais) un tagadējais ceļubūves uzņēmumu interešu bīdītājs, pauda savu izbrīnu par šādu pašpārliecinātību. Valsts satiksmes artērijas pat varas maizi ēdušām partijām to (ne)dotajos solījumos ir klaji vienaldzīgas – atšķirībā no balsotājiem, kuriem pa bedrainām šosejām un izdangātiem ceļiem ir jātiek uz darbu, jāved bērni uz (arvien tālāku) skolu, jāgaida «ātrie» atbraucam.
Lielceļu remontdarbiem nauda sen vairs neatrodas kaut cik pietiekamā apjomā, Eiropas fondu naudas lāde pamazām vien veras ciet, lauku ceļi pamesti novārtā pavisam. Politiķiem sen jau ir pavisam citas, patīkamākas lietas, par ko izrunāties.