Kas ir Grēta? Greta Thunberg – zviedru meitene, kura savos 15 gados vienpersoniski sēdēja pie savas valdības mājas ar savu paštaisīto plakātu «Streiks pret klimata pārmaiņām», un es gribētu piebilst, ka Zviedrija tik tiešām ir viena no valstīm, kurā par ilgtspējību domā pareizajā virzienā. Viņa tur stāvēja viena, bet ne ilgi, – zviedru meitenei bija apnikušas daudzās un visai nelietderīgās runas par to, ka globālās vides problēmas faktiski risinās nākamās paaudzes. Viņa kā šī nākamā paaudze negrib saņemt šādu «dāvanu». Neviens to negribētu.
Mūs un mūsu pēcnācējus piemeklēs globālā ekoloģiskā krīze, tas ir skaidrs. Tomēr interesantā veidā cilvēka prāts ir iekārtots tā, ka visu nepatīkamo atstumjam pēc iespējas tālākā smadzeņu stūrī ar ārkārtīgi sirsnīgiem vēlējumiem, lai citi kaut kad pēc mums tiktu ar to galā. Bet meitene Grēta saka: nekā nebija. Mēs gribam, lai tie, kas pieņem lēmumus tagad, rīkojas «tā, it kā jūsu māja degtu ugunsgrēkā», lai pārmaiņas notiktu tūlīt.
15. martā visā pasaulē notika skolēnu streiki. 112 valstīs un 1769 vietās, arī Latvijā. Paši streiki, protams, nenesa pārmaiņas tiešā veidā, un iespējams, ka ar laiku tie pārvērtīsies par kārtējo šovu, ko ātri izmantos dažādas struktūras. Tomēr es ceru, ka daudzi aizdomāsies, kādus signālus jaunieši sūta un ka jaunieši grib dzīvot tīrā, skaistā, veselā vidē. Un ka mēs patiesībā visi to gribam. Varbūt nepietiekami?
Kā mums sagribēt pa īstam? Es domāju, ka zinu atbildi – iedvesmojot cits citu, iesaistot citam citu, radot jaunu dzīves filozofiju, kas, iespējams, atšķirsies no līdzšinējām, un visbeidzot – nobiedējot pašiem sevi.
Latvijā talkas un Lielā Talka to skaitā, manuprāt, ir vislabākais «streiks», kas rezultējas reālā vides sakārtošanā un mīlestībā pret dabu. Bet es esmu par skolēnu streiku. Tieši skolēnu, jo tā ir tā paaudze, kuriem būs jābūt ļoti drosmīgiem, ļoti talantīgiem, apveltītiem ar ļoti labu veselību un tādiem, kuri spēs stāties pretī savu senču dogmām un paradumiem. Tā būs unikāla paaudze.
Lielās Talkas laikā mēs visi, kuri piedalījāmies, jau 10 gadus pēc kārtas esam kārtojuši un kopuši savu Latviju. Mēs esam kļuvuši par piemēru aptuveni 158 valstīm, kuras tagad Pasaules talkās talko visā pasaulē. Tas varbūt neliekas daudz, bet tas ir labs sākums, tāpat kā skolēnu streiki ir sākums kaut kam lielākam. Tā ir apvienošanās. Tā ir patiesa mīlestība un patiess patriotisms, un patiesa dzīves gudrība. Es esmu lepna, ka mēs – aptuveni 500000 talcinieku, kas esam Lielajā Talkā piedalījušies, tādi esam.
2019. gads aizsāk jaunu Lielās Talkas desmitgadi. Mēs nākam ar jaunām idejām, ar jaunu izaicinājumu – pierādīsim pasaulei… nē, ne pierādīsim, bet iedvesmosim pasauli, ka valsts pie Baltijas jūras Ziemeļeiropā varētu kļūt par piemēru visai pasaulei, ka pret mammu Dabu jāizturas ar milzīgu cieņu un mīlestību. Jo daba esam mēs paši, daba ir mūsu patiesais templis, un mūsu savstarpējā simbioze ir tik acīmredzama, ka tikai sirdī aklais varētu apgalvot pretējo.
Jau Leonardo da Vinči, dzīvojot tālajā 16. gadsimtā, par šo nesaraujamo nabas saiti uzrakstīja atziņas, kuras vēlāk tika apkopotas grāmatā «Ūdens teorija»: zeme ir kā funkcionējošs organisms, un ūdens zemei nozīmē to pašu, ko asinis cilvēka organismam – tas plūst no kalniem uz jūru, lai tad, kā saka Leonardo, – caur zemes dzīlēm atgrieztos kalnos, un tā ir asinsrites sistēma, kādu mēs atrodam cilvēkā.
Šobrīd cilvēcei būtu noderīgs tāds ģēnijs, kāds bija Leonardo. Vai viņš/viņa varētu piedzimt Latvijā? Es ļoti ceru. Iesim dabā, elposim dabu, saudzēsim un padarīsim to atkal dievišķīgi skaistu. #EsPiederuNākotnei